rakābu  (Neo-assyrian also : rakāpu ; imperative: rikab [U5])

[Transport]

to mount , to ride (on a horse, an animal, a chariot, a boat ...) , to sail (gods) to ride ( the wind, a storm ....) ; D : to pollinate , see sēpu ;

See also : rakābu, rikibtu, rukūbu, ritkūbu, narkābu, narkabtu, šurkūbu, šutarkubu, tarkību, tarkibtu, tarkubtu, šaḫḫû *, šaḫḫītu *, neqelpû *